Explore
Also Available in:

Pēkšņas klimata pārmaiņas un globālā sasilšana

autors Mihaels Oards (Michael Oard)

dreamstime.comarctic-landscape-mountains-glaciers-panorama

Grenlandes un Antarktikas ledus slāņu galvenās ledus kodolu iezīmes var izskaidrot, ņemot vērā biblisko Zemes vēsturi.1,2,3 Taču šie ledus kodoli liecina arī par acīmredzamām pēkšņām klimata pārmaiņām. Sākumā tie šķiet pretrunā ar biblisko Zemes vēsturi, bet vulkānisms pēcplūdu ledus laikmetā sniedz pārliecinošu skaidrojumu. Šie ledus kodola dati izraisīja paradigmas maiņu glacioloģijā4 no pakāpeniskām uz pēkšņām klimata pārmaiņām un ir palīdzējuši vairot bailes no pēkšņām un katastrofālām klimata pārmaiņām nākotnē.

Pēkšņas klimata pārmaiņas ledus kodolos.

Pēkšņas klimata izmaiņas kļuva acīmredzamas, kad glaciologi 1990. gadu sākumā no augšas līdz apakšai izurba divus ledus kodolus no Grenlandes ledus slāņiem. Uz vispārējā temperatūras modeļa, kas liecina par vienu ledus laikmetu, tika konstatētas aptuveni 25 krasas izmaiņas (1. attēls). Līdzīgas izmaiņas Antarktīdas kodolos netika konstatētas. Pamatojoties uz ievērojami izstiepto sekulāro laika skalu, tās nozīmē straujas temperatūras atdzišanas izmaiņas Ziemeļu puslodē, vismaz Ziemeļatlantijas reģionā, par 10–20°C5, no kurām katra ilgst vidēji aptuveni 1470 gadus (evolucionārajā laika periodā). Ar temperatūras izmaiņām saistīti arī daudzi citi ledus kodolos izmērītie mainīgie lielumi, kas kopā norāda uz nozīmīgām klimata pārmaiņām. Šīs svārstības ir nosauktas divu ievērojamu pētnieku vārdā par Dansgārda-Oišera (Dansgaard-Oescher, D-O) notikumiem.

William M. Connolley, Wikipedia commons16421-fig1
1.attēls. Skābekļa izotopu devas (kas norāda temperatūru) Ziemeļgripas apgabalā Grenlandē (melnā līnija) un Dome C apgabalā Austrumantarktīdā (zilā līnija). Grenlandē ir redzamas plašas svārstības, kas liecina par pēkšņām klimata izmaiņām, bet tādu nav Austrumantarktīdā.

Šo “tūkstošgades mēroga” klimata svārstību nozīmīgākais aspekts ir tas, ka pāreja no viena stāvokļa uz otru bija ļoti ātra:

Pierādījums tam, ka pēdējā leduslaikmeta cikla laikā dabiskā klimata mainība strauji mainījās starp ievērojamām galējībām, ir būtiski mainījis izpratni par klimata pārmaiņām.6

Šķiet, ka pārmaiņas ir notikušas no desmit gadiem7 līdz 1 līdz 3 gadiem!8

Pēkšņas klimata pārmaiņas “novērotas” citos klimata ierakstos.

Pārsteidzoši ir tas, ka līdz divu dziļo Grenlandes ledus kodolu urbšanai citos pēcplūdu klimatiskajos ierakstos krasas klimata pārmaiņas bija novērojamas reti, ja vispār bija novērojamas. Taču, kad šie ledus kodoli tika analizēti, radās doma par katastrofālām klimata pārmaiņām. Interesanti, ka vēlāk pētnieki “atklāja” pēkšņas pārmaiņas daudzās citās klimatisko datu kopās uz sauszemes un jūrā, piemēram, dziļūdens kodolos un ezeru putekšņu datos.9 Tās sastopamas arī tropos.10,11 Sarntheins (Sarnthein) u.c. konstatē:

Kopš pirmajiem atklājumiem Grenlandes ledus kodolos pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā šīs negaidītās klimatiskās parādības liecības ir atrastas daudzos reģionos, tostarp polārajos ledus slāņos, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna jūras nogulumos, kā arī sauszemes ezeros un purvos.12

Interesanti, vai mēs esam liecinieki vēl vienam “līdzskrējēju efekta” piemēram, kur secinājumi no vienas datu kopas ir “redzami” citās datu kopās?13 Vai arī, iespējams, tie netika pamanīti viņu iepriekšējo pieņēmumu dēļ.

Iemesls nav zināms.

Sekulārie zinātnieki nezina šo pēkšņo un patiesi radikālo klimata pārmaiņu cēloni, kas ir izraisījis daudzas spekulācijas un diskusijas:

Viena no mīklainākajām un aktīvāk apspriestajām problēmām paleoklimata pētniecībā joprojām ir saistīta ar vienprātīgas teorētiskās izpratnes veidošanu par mehānismiem, kas ir Ziemeļatlantijas ledāja klimata svārstību pamatā tūkstošgadu laika mērogā.14

Dfijfhauts (Dfijfhout) un kolēģi atzīst, ka klimata modeļi reti parāda šādas izmaiņas:

Pēkšņas klimata pārmaiņas ir plaši sastopamas ģeoloģiskajos ierakstos, taču, reaģējot uz reālu iedarbību, klimata modeļi reti kad spēj simulēt šādus notikumus.15

Globālās sasilšanas panikas veicināšana.

Sekulāri zinātnieki uzskata, ka temperatūra, kas pārsniedz kādu “slieksni”, izraisa šādas pēkšņas klimata pārmaiņas, kas noved pie jauna stabila klimata stāvokļa – radikāli aukstāka vai radikāli siltāka. Daži pat ir izteikuši pieņēmumu, ka pašreizējā globālās sasilšanas tendence, Zemei pārsniedzot noteiktu sasilšanas slieksni, varētu būt šāds “ierosinātājs”, kas izraisītu katastrofālas klimata pārmaiņas. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc tik daudzi zinātnieki un nespeciālisti ir ārkārtīgi noraizējušies par pašreizējo globālo sasilšanu, lai gan tā ir tikai aptuveni 1°C, un vairāk nekā puse no tās ir dabisko procesu rezultāts.16,17

Kendriks Teilors apgalvo: “Tas ir ironiski, ka siltumnīcas efekta izraisīta sasilšana var izraisīt strauju atdzišanu Ziemeļamerikas austrumos, Eiropā un Skandināvijā… ”18 Tā kā “nākamais” ledus laikmets esot gaidāms pavisam drīz, citi apgalvo: “Taču sasilšana paradoksālā kārtā varētu novest pie krasas atdzišanas – katastrofas, kas varētu apdraudēt civilizācijas izdzīvošanu.”19 Tātad krasi klimata pārmaiņu rekordi ir veicinājuši satraukumu par globālo sasilšanu.

Pēkšņas klimata pārmaiņas var izskaidrot ar pēcplūdu ledus laikmetu.

Iepriekš vairākkārt esmu minējis, ka krasas klimata pārmaiņas ir reālas, un ka tās izraisa vulkānisma izmaiņas dekādēs.2 Grenlandes ledus kodolu ledus laikmeta daļā ir daudz vulkānisko pelnu, tefras un skābes slāņu.20 Desmitgadēs mērīta laika skala nozīmē, ka svārstības var mainīties no dažiem gadiem līdz vairākiem desmitiem gadu. Desmitgades mēroga maksimumi un kritumi pārklājas ar vispārēju vulkānisma samazināšanos ledus laikmetā (2. attēls).

16421-fig2
2. attēls. Ledus laikmeta vulkāniskā aktivitāte ar maksimumiem un atslābumiem līdz ledus laikmeta maksimumam, kopumā aktivitātei samazinoties,

Strādājot pie Ledus laikmeta, atklāju, ka vulkānisko pelnu un ļoti smalko daļiņu (aerosolu) daudzums augšējā atmosfērā (atstarojot saules gaismu atpakaļ kosmosā), kontrolē ledus slāņu augšanas ātrumu. Spēcīga vulkānisma periodos zemāka temperatūra izraisa lielāku snigšanu. Pretējais notiek vulkāniskā miera periodos. Šīs temperatūras izmaiņas var būt saistītas ar daudziem citiem mainīgajiem rādītājiem, kas mainās tajā pašā laikā. Daži sekulārie zinātnieki arī ierosina, ka D-O notikumus varētu būt izraisījis vulkānisms.21

Antarktīda ledus laikmeta laikā uzrāda tikai septiņas līdz deviņas klimata izmaiņas, bet tās ir tikai 1–2 °C izmaiņas, kas ir lēnas, nevis pēkšņas. Atšķirības starp straujajām izmaiņām Grenlandes ledus slāņos un vājajām izmaiņām Antarktīdas ledus slāņos ir saistītas ar atšķirīgu vulkānisma apjomu attiecīgi ziemeļu un dienvidu puslodē.22 Tā kā ģeogrāfiskais platums, kurā notiek vulkānisms, ievērojami ietekmē sekojošo globālo atdzišanu, mazāk lielu izvirdumu dienvidu puslodē varētu būt par iemeslu tam, kāpēc klimata pārmaiņas bija mazākas, un nebija iespaidīgas, salīdzinot ar Ziemeļu puslodi. To apstiprina ziemeļu puslodes izvirduma simulācija, kas radīja “aerosola strūklu, kas nākamajos mēnešos pēc izvirduma aprobežojās tikai ar ziemeļu puslodi, bez tiešas radiācijas ietekmes uz tropisko zonu.”23 Citiem vārdiem sakot, vulkānisms Ziemeļu puslodē nemaina temperatūru tropos, tāpēc loģiski, ka tas neizraisītu temperatūras izmaiņas Dienvidu puslodē.

Maz ticams, ka mūsdienās varētu notikt pēkšņas klimata pārmaiņas.

Pēkšņas klimata pārmaiņas notika tikai Ledus laikmeta laikā, tos izraisīja 1. Mozus grāmatā aprakstītie plūdi. Reģistrētās temperatūras svārstības ir saistītas ar augstākajiem un zemākajiem rādītājiem aktīva globālā vulkānisma periodā. Tāpēc tie neatbalsta ideju, ka mūsdienās varētu notikt krasas klimata pārmaiņas, ko izraisījusi globālā sasilšana vai kāds cits mehānisms.24 Ledus paraugos, kas uzkrājušies pēc ledus laikmeta gan no Antarktīdas, gan Grenlandes kodolu virsotnēm, ir vērojamas tikai nelielas svārstības, taču kopš ledus laikmeta nekādas būtiskas klimata izmaiņas nav notikušas. Vunšs (Wunsch) norāda: “D-O notikumu saistība ar mūsdienu pēkšņu klimata pārmaiņu iespējamību balstās uz ļoti vāju pieņēmumu ķēdi.”25

Atsauces un piezīmes

  1. Oard, M.J., Antarctic and Greenland Ice Sheets explained within biblical earth history, creation.com/antarctic-and-greenland-ice-sheets, 16 October, 2022. Atgriezties uz tekstu.
  2. Oard, M.J., Ice core oscillations and abrupt climate changes: part 1—Greenland ice cores, J. Creation 34(3):99–108, 2020; creation.com/ice-core-oscillations-1. Atgriezties uz tekstu.
  3. Oard, M.J., Ice core oscillations and abrupt climate changes: part 2—Antarctic ice cores, J. Creation 35(1):70–71, 2021; creation.com/ice-core-oscillations-2. Atgriezties uz tekstu.
  4. Glacioloģija ir ledāju un ledus izpēte. Atgriezties uz tekstu.
  5. Oard, M.J., Wild ice-core interpretations by uniformitarian scientists, J. Creation 16(1):45–47, 2002; creation.com/wild-ice. Atgriezties uz tekstu.
  6. Rohling, E.J., Mayewski, P.A., and Challenor, P., On the timing and mechanism of millennial-scale climate variability during the last glacial cycle, Climate Dynamics 20:257–267, 2003. Atgriezties uz tekstu.
  7. Pausata, F.S.R., Legrande, A.N., and Roberts, W.H.G., How will sea ice loss affect toe Greenland Ice Sheet? EOS Trans. American Geophysical Union 97(9):10, 2016 Atgriezties uz tekstu.
  8. Hammer, C., Mayewski, P.A., Peel, D., and Stuiver, M., Preface to special volume on two Greenland ice cores, J. Geophysical Research 102(C12):26,315–26,316, 1997. Atgriezties uz tekstu.
  9. Oard, M.J., A tale of two Greenland ice cores, J. Creation 9(2):135–136, 1995; creation.com/two-ice-cores. Atgriezties uz tekstu.
  10. Pahnke, K., Zahn, R., Elderfield, H., and Schulz, M., 340,000-year centennial-scale marine record of Southern Hemisphere climatic oscillations, Science 301:948–952, 2003. Atgriezties uz tekstu.
  11. Rashid, H., Understanding the extent and ccauses of abrupt climate change, EOS Trans. American Geophysical Union 90(42):376, 2009. Atgriezties uz tekstu.
  12. Sarnthein et al., Exploring Late Pleistocene climate variations, EOS Trans. American Geophysical Union 81(51):625, 2000. Atgriezties uz tekstu.
  13. Oard, M.J., Ancient Ice Ages or Gigantic Submarine Landslides? Creation Research Society Books, Chino Valley, AZ, pp. 11–13, 1997. Atgriezties uz tekstu.
  14. Vettoretti, G. and Peltier, W.R., Fast physics and slow physics in the nonlinear Dansgaard–Oeschger relaxation oscillations, J. Climate 31:3,423, 2018. Atgriezties uz tekstu.
  15. Dfijfhout, S., Gleeson, E., Dijkstra, H.A., and Livina, V., Spontaneous abrupt climate change due to an atmospheric blocking—sea-ice—ocean feedback in an unforced climate model simulation, Proc. National Academy of Science 110(48):19,713, 2013. Atgriezties uz tekstu.
  16. Oard, M.J., Wonders of Creation—the New Weather Book, Master Books, Green Forest, AR, 2015. Atgriezties uz tekstu.
  17. Batten, D., Anthropogenic Global Warming (AGW)—a biblical and scientific approach to climate change, creation.com/climate-change, 17 Aug 2022. Atgriezties uz tekstu.
  18. Taylor, K., Rapid climate change, American Scientist 87:326, 1999 Atgriezties uz tekstu.
  19. Calvin, W.H., The great climate flip-flop, Atlantic Monthly 281(1): 47, 1998. Atgriezties uz tekstu.
  20. Oard, M.J., The Frozen Record: Examining the Ice Core History of the Greenland and Antarctic Ice Sheets, Institute for Creation Research, Dallas, TX, p. 129, 2005 (available from ICR by print on demand). Atgriezties uz tekstu.
  21. Baldini, J.U.L., Brown, R.J., and McElwaine, J.N., Was millennial scale climate change during the Last Glacial triggered by explosive volcanism? Scientific Reports 5(17442):1–9, 2015. Atgriezties uz tekstu.
  22. Toohey, M., Krüger, K., Schmidt, H., Timmreck, C., Sigl, M., Stoffel, M., and Wilson, R., Disproportionately strong climate forcing from extratropical explosive volcanic eruptions, Nature Geoscience 12:104, 2019. Atgriezties uz tekstu.
  23. Pausata, F.S.R., Chafik, L., Caballero, R., and Battisti, D.S., Impacts of high-latitude volcanic eruptions on ENSO and AMOC, Proc. National Academy of Science 112(45):13,784, 2015. Atgriezties uz tekstu.
  24. Oard, M.J., The Great Global Warming Debate (video), CMI, 2011. Atgriezties uz tekstu.
  25. Wunsch, C., Abrupt climate change: an alternative view, Quaternary Research 65:191–203, 2006. Atgriezties uz tekstu.